Teicu, ka vairs blogu nerakstīšu. Bet laikam jau bloga rakstīšana ir palikusi par mazu atkarību. Ja tā paskaita man ir jau kādi pieci blogi. Kādēļ tik daudz? Tādēļ, ka es nonāku pie domas ''man vajag jaunu blogu'' tikai tad, kad saprotu, ka visu ko uzrakstu man pēcāk pārmet. Es jau vienā no visiem iepriekšējiem blogiem rakstīju - šo blogu nevienam neteikšu. Taču beigās sanāca tā, ka man izlūdzās, lai iedodu palasīt. Negribu sev solīt, ka šo nevienam nerādīšu. Taču šajā blogā es centīšos rakstīt atklātāk. Nebāzīšu nevienam sejā:''Eu! Man ir jauns blogs, bet es viņu nevienam neteikšu!'' Ja par šo kāds uzzinās. Izdomās lasīt. Lūdzu, izklaidējaties.
Šī mana bloga pirmais mērķis ir aprakstīt katru man tuva cilvēka personību, to kā es viņu redzu. Ko domāju. Ko ciest nevaru. Ko dievinu. Un vēl visādi citādi ko varu aprakstīt. Protams, paliks daudz neizteiktas lietas. Taču vispārīgi kaut kas būs pateikts. To rakstīšu lielākā mērā priekš sevis. Lai pēc kāda laika varētu pārlasīt un redzēt, kā cilvēki ir mainījušies. Kaut vai tikai manās acīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru